Dvietes skola 1950. gados
50. gadi Dvietes septiņgadīgajā skolā ienesa stabilitāti. Mācības notiek regulāri, skolēnu skaits pieaug. Šajā desmitgadē skolu vada trīs direktori: no 1950.–1952. gadam direktore Valērija Liepa, tad gadu Veronika Rudāne un no 1953. gada jaunā mācību gada skolas vadību pārņem Pēteris Zemlickis, nostrādājot šajā amatā līdz pat 1960. gada mācību gada noslēgumam.
Pēc pieejamās informācijas 50. gados Dvietes skolā pasniedza šādi skolotāji – Galina Čuriška (dabaszinības, ģeogrāfija, ķīmija), Helēna Rudāne (vēsture, konstitūcija, latviešu val., dziedāšana), Broņislava Ruža (visus priekšmetus 1.–3.klasei), Genoveva Purple (aritmētika, fiziskā kultūra, svešvalodas, zīmēšana), Staņislava Kondrate (krievu val., dziedāšana), Vanda Samsone (latviešu val., aritmētika, zīmēšana, fiziskā kultūra), Agnese Ruļuka (latviešu val.), Viktorija Ķibiņa (latviešu val., aritmētika, algebra, ģeometrija, fizika), Veronika Sjakste, Imants Daugavietis, Valpētere, Tjarve. Vidēji mācību gadā skolā strādā 11 skolotāji.
1951./1952. mācību gadā skolā mācījās 133 skolēni, 1952./1953. gadā – 118, 1953./1954. gadā – 124, nākamajā mācību gadā skolēnu skaits strauji pieaug – 1954./1955. – skolā mācās jau 160 bērni, bet 1955./1956. skaits samazinās – kopumā 136 skolēni, 1956./1957. – nav zināms skolēnu skaits, 1957./1958. – 126, 1958./1959. – 118, 1959. gadā nav zināms, cik skolēnu uzsāk mācības.
Skolēni ne tikai cītīgi mācās, bet aktīvi palīdz apkārtējos kolhozos ar dārzeņu stādīšanu un novākšanu, un citiem darbiem. Par to vēsta vairāki izdevumi, piemēram, 1958. gadā skolēni devās siena talkā, kuru pavadīja tumši mākoņi, tāpēc vajadzēja strādāt jo naski. Čaklākās talcinieces bija Konstance Jermaloviča, Rita Idasa, Regina Ostrovska, Janīna Zemļicka, arī puiši neatpaliek – Imants Andersons, Marjans Zemļickis (5).
Skolēni ir zinātkāri, darbojoties dabā, īpaša interese aug arī par dabas procesiem, tādēļ tiek organizētas arī mācības ārpus skolas, piemēram, 1951. gadā skolēni dodas ekskursija uz kolhozu “Padomju Latvija” Mičurina laboratoriju. Tā ir tikšanās ar mūsu dvietieti, dārzkopības biedru Paulu Sukatnieku. Viņš iepazīstina bērnus ar vīnogu, meloņu, arbūzu, tompinambūru un citu dienvidaugu audzēšanu (6).
Iegūtās zināšanas, darbs, pacietība un mācīšanās prieks labākos skolēnus arī atalgo. Tā 1951. gadā par teicamām sekmēm mācībās, skolu beidzot, Kazimirs Lapoška tiek apbalvots ar uzslavas rakstu (7).
Vairāk par šo skolas periodu var izlasīt un apskatīt foto: http://www.dvietesvinogas.lv/dvietes-ipasais/dvietes-skola-1943-1972/1950-1959/